A variants: Ir iespējams piekļūt jūrai, ejot pa Kuršu ielu Rietumu virzienā, garām abām ēkām ar brūnajām sētām. Ielas galā ir dzeltena ēka ar brūnu žogu - tai droši var iet garām, tad nonāksiet uz nelielas koka laipiņas, kurai, pārejot pāri, būsiet nokļuvuši tieši mežā, tad pagrieziens pa kreisi, cauri kāpām un mežam. Tur uzreiz pamanīsiet jūru. B variants: doties pastaigā pa Ainažu ielu, sasniegt krustojumu un griezties pa kreisi (Ostas iela) un līdz galam! Tā ir Zvejniekciema pludmale, kas kopš 2005.gada vētras ir akmeņiem pilna jūra, tomēr tas netraucē pavadīt burvīgas pastaigas un vērot neaizmirstamus Saulrietus!
Lai varētu patīkamāk sauļoties un baudīt ūdens priekus, iesakām apskatīt pludmali, kas atrodas ostas otrā pusē. Norādes ar kājām: dodieties no apartamenta pa kreisi līdz Bērzu alejai. Tad sekojiet norādēm, kas ved uz Kultūras Namu, aiz tā atrodas neliels tiltiņš pāri upei Aģe, tad pa skaisti bruģēto promenādi nokļūsiet līdz koka laipiņām, kas aizvedīs līdz pašam jūras krastam. Norādes ar auto: GoogleMaps/Waze ievadiet “Kempings Jūras Priede” un būsiet nokļuvuši galamērķī.
17 km gara dabas pērle. Meklē daudzveidību dziedošajās smiltīs Lilastē un akmeņainajā piekrastes daļā Zvejniekciemā. Pludmale ir vēju pārpūsta un viļņu pārskalota, te uzkrājas jūras pienestās smiltis un atrodamas dažādas "jūras veltes"– jūrā un upēs dzīvojošo gliemju čaulas, zaļaļģu pavedieni un brūnaļģu čemuri, jūras noslīpēti un izskaloti akmentiņi, zariņi un citi pārsteigumi.
Teksts: visitsaulkrasti.lvBaltā kāpa atrodas Inčupes labajā krastā, pie upes ietekas jūrā, no tās paveras izcili skaists skats uz Rīgas jūras līci. 18 metru augstā kāpa Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā ir lieliska skatu vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Vēsturiski Baltā kāpa ir smilšu veidojums, kas veidojies pirms 405–350 miljoniem gadu. Šeit uzņemti skati vēsturiskajām Rīgas kinostudijas mākslas filmām "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956) un "Nauris" (1957).
Teksts: visitsaulkrasti.lvJa vēlies piedzīvot spēcinošu pastaigu un ieelpot jūras gaisu, dodies izbaudīt 3,6 km garo meža taku, kas stiepjas gar jūras piekrasti no Baltās kāpas līdz Saules tiltam. Tavam skatam pavērsies smilšu pludmale un mierpilnais kāpu mežs, kurā aplūkojamas 20 dižpriedes. Dažas priedes ir pat 200 gadus vecas. Neaizmirsti klausīties putnu dziesmās un vērot sīkumus. Ja Tev paveiksies, ieraudzīsi mazo, īpaši aizsargājamo kukainīti – priežu sveķotājkoksngrauzi!
Teksts: visitsaulkrasti.lvBagātīgā Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekcija, kuras veidošana sākusies 1977.gadā, jau vairākus gadus apskatāma pašu radītā muzejā. Tā veidota no tehniski interesantākajiem Latvijā atrastajiem velosipēdu attīstības vēstures paraugiem. Kolekcija ataino Latvijas velosipēdu rūpniecības vēsturi pirms Otrā pasaules kara un līdzās unikāliem eksponātiem šeit aplūkojama seno laiku darbnīca un veikals. Muzejā plaši pārstāvētas dažādas lietas saistītas ar velosipēdu lietošanu, riteņbraukšanas sportu un biedrībām. Šī ir vienīgā seno velosipēdu kolekcija Latvijā un lielākā Baltijā. Adrese: Rīgas iela 44a, Saulkrasti
Darba laiks: (V-IX) 10.00–18.00, (X-IV) - vēlams veikt iepriekšēju pierakstu!
velomuseum.lv
Dārza māja atrodas līdzās dzīvojamajai ēkai, kurā no 1913. līdz 1920. gadam dzīvojis latviešu rakstnieks Reinis Kaudzīte (1839–1920). Pirmā latviešu romāna "Mērnieku laiki" līdzautors Reinis Kaudzīte (1839–1920) Neibādē uzturējās kopš 1913. gada. Viņš bija iegādājies nelielu īpašumu, kurā kopā ar savu mājas pārvaldnieci Karlīnu Damrozi pavadīja mūža pēdējos gadus. Abus šķīra vairāk nekā trīsdesmit gadu, bet vienoja mīlestība un naids. Dārzā pie ēkas atrodas "Kaimiņu soliņš" un ceļa rādītājs ar norādēm, kur rakstnieks savulaik ceļojis.
Teksts saulkrasti.pilseta24.lvApvieno laisku atpūtu ar veselīgām un sportiskām aktivitātēm! Jūras parks aicina baudīt saulrietus ērtos sauļošanās krēslos un izmantot rotaļu ierīces, āra trenažierus, ielu vingrotāju un pludmales volejbola laukumus vai gluži vienkārši atjaunojošu skrējienu gar jūras krastu! Gan mazs bērns, gan pieaugušais te atradīs aizraujošu un sev piemērotu nodarbi.
Teksts: visitsaulkrasti.lv19. gadsimtā izveidojās neliels ciems Skultes jūrmalā, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums Zvejniekciems radās no iedzīvotāju pamatnodarbošanās. 1967. gadā Skultes Zvejniekciema daļa pievienojās Saulkrastu pilsētciematam. Šodien Zvejniekciemā darbojas Skultes osta, kuru svinīgi atklāja 1939. gada 7. oktobrī. Akmens, ko izvēlējies Kārlis Ulmanis kā ostas būves liecinieku, joprojām atrodas Zvejniekciemā, un ostā arī šodien notiek aktīva darbība. Starp Skultes ostu un Saulkrastu pludmali atrodas Zvejniekciema akmeņainā pludmale. Vieta radošām dvēselēm, kur iedvesmoties vasaras atspulgos, kur dzirdēt ko jaunu, klausoties priežu rudens sarunas, un būt ar sevi ziemas stindzinošajā gaisā vai pavasara mūzas gaidās.
Foto: visitsaulkrasti.lv
